RSS

DAINIS ĢĒĢERS (stāsta Jānis Kalniņš)

11 Apr

Ja iedomājamies par Jēkabpils „Lauktehniku”, tad vispirms tie ir divi cilvēki – simbols (seja) veselu pusgadsimtu Pēteris Lapiņš un uzņēmuma dzinējspēks Dainis Ģēģers.
Kad ap 1970. gadu Dainis Ģēģers kļuva par „Lauktehnikas” galveno inženieri, viņam bija tikai 24 gadi, viņš vēl mācījās neklātienē RPI (Rīgas Politehniskajā institūtā). Rīgas priekšniecībai bija cits kandidāts, bet toreizējais pārvaldnieks Arnis Osītis pārliecināja, ka D. Ģēģers jau, vairākus gadus strādājot par tehnikas inspektoru un vecāko inženieri kontrolieri, būs piemērotāks un nekļūdījās.
D. Ģēģers sekmīgi pabeidza augstskolas studijas, ieguva inženiera kvalifikāciju, nekavējoties neklātienē turpināja mācības aspirantūrā, veica zinātniskus pētījumus, aizstāvēja disertāciju un ieguva tehnisko zinātņu kandidāta nosaukumu, kas vēlāk tika pielīdzināts tehnisko zinātņu doktora grādam.
Drīz vien viņš tika iecelts par pārvaldnieku, viņa vadībā „Lauktehnika” strauji attīstījās. Notika vērienīga celtniecība, ražošanas pilnveidošanās, balstoties uz zinātniski – tehniskiem sasniegumiem. „Lauktehnika” burtiski uzplauka, sasniedza savus ziedu laikus. Kā Dainis Ģēģers to panāca? Katram, kas strādāja viņa vadībā, ir savs vērtējums. Iespējams – atšķirīgs.
Viens no viņa principiem bija censties paveikt neiespējamo, prasīt no padotajiem – tad ir garantija, ka tiks izpildīts iespējamais. Vēl viņš atzina, ka bieži nākas izvēlēties ātrāko, bet grūtāko un riskantāko ceļu mērķa sasniegšanai, līdzīgi kā sānslīdi autosportā. „Lauktehnikas” attīstība un sasniegumi ražošanā, darbā, kultūrā, sportā un sadzīvē bija acīmredzami un atzinīgi novērtēti ar neskaitāmiem ceļojošajiem Sarkanajiem karogiem.
Mazāka izpratne bija par D.Ģēģera zinātnisko darbību. Tas arī saprotams, jo ar to bija saistīts šaurāks „Lauktehnikas” speciālistu loks. Disertācijas tēma bija mašīnu un traktoru detaļu mazgāšanas – attīrīšanas kvalitātes un efektivitātes paaugstināšana. Darbu vadīja nozares Vissavienības zinātniski pētnieciskais institūts (GOSNITI) Maskavā un Minskas zinātniski pētnieciskais institūts. Tika izmantots Jēkabpils „Lauktehnikas” pieredze kāpurķēžu traktoru T-74, dzinēju D-37, autotraktoru elektroiekārtu u.c. detaļu mazgāšanā un attīrīšanā, salīdzinātas esošās mazgāšanas metodes ar smidzināšanu, iegremdēšanu mazgāšanas šķīdumā ar dzenskrūvju aktivizāciju u.c. Tika veikti pētījumi sevišķi noturīgu netīrumu, piemēram, piedegušu smērvielu attīrīšanai, aktivizējot mazgāšanas šķīdumu ar turbolences strūklām. „Lauktehnikai” tika arī nozīmīgs praktisks labums. Maskavas institūts GOSNITI finansēja jaunās tehnikas ieviešanu, kas saistīta ar zinātniskajiem pētījumiem, tajā skaitā mazgājamās mašīnas T-74 korpusā un Elektrocehā. Es (Jānis Klaniņš) divas reizes gadā braucu uz Maskavu, lai slēgtu līgumus un atskaitītos par paveikto. Ieguvām papildus naudu jaunās tehnikas ieviešanai, līdzīgi kā tagad par ES projektiem. Galvenie izpildītāji bija Nestandarta tehnoloģisko iekārtu izgatavošanas ceha speciālisti Pētera Lapiņa vēlāk Ināra Gailīša vadībā. Pēc disertācijas aizstāvēšanas D. Ģēģers „Lauktehnikā” sarīkoja iepazīstināšanu ar savu darbu un pateicās kolektīvam par līdzdarbību zinātnes laukā.
Augstākā atzinība Jēkabpils „Lauktehnikai” bija delegāta izvirzīšana uz Vissavienības Zinātniski tehnisko biedrību kongresu Maskavā, lielā Kremļa pilī 1988. gadā.

Advertisements
 
 

Birkas: , , ,

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

 
%d bloggers like this: